Daudz tiek runāts par negatīvo stresu, ko sauc arī par distresu, bet kāds ir labais stress?
Nav īpaši gudri izvairīties no visa veida stresa. Pavadīt visu dzīvi tikai guļot dīvānā, baidoties no katra izaicinājuma, diez vai ir mērķis, kura sasniegšana dos piepildījuma izjūtu.
Distresu galvenokārt izraisa ārējs, bet reizēm arī mūsu pašu radītais jeb iekšējais spiediens. Šāda veida stress vienmēr tiek uztverts kā apgrūtinājums. Taču ir arī labais stress, kas tiek dēvēts par eistresu. Šāds stress mūs iedvesmo un dod enerģiju darboties, lai sasniegtu kādu patīkamu rezultātu.
Kā tu piedzīvo labo stresu savā dzīvē?
Tie varetu būt uzdevumi, kurus dari ar entuziasmu un prieku. Pat ja tie ir jāpabeidz noteiktā laikā, tu neuztver šo laika spiedienu kā stresu. Gluži pretēji, labais stress var būt pozitīvs virzītājspēks tavā dzīvē. Tas var būt aizraujoši un iepriecināt.
Labais stress paaugstina mūsu motivāciju, uzmanību un sniegumu veselīgā veidā. Tas palīdz izdalīties laimes hormoniem un vairot pašapziņu. Tas var būt tavs darbs, kas patiešām ļauj sajust šo labo stresu ķermenī, taču tikpat labi tas var pavadīt dažādas brīvā laika aktivitātes un svētku svinēšana. Tomēr arī tad, ja tas, ar ko nodarbojies, tev no sirds patīk un sniedz gandarījumu, tev regulāri ir nepieciešams laiks atpūtai un relaksācijai. Tikai atpūtusies un atjaunojusies varēsi to visu izbaudīt, citādi arī patīkamās nodarbes var kļūt par iztukšošanās iemeslu.
Jo vairāk obligāto aktivitāšu ir jāpaveic nedēļas laikā, jo svarīgāka kļūst brīva nedēļas nogale. Nedēļas nogalei tiešām vajadzētu būt nedēļas beigām, kad ir laiks tam, kas citādi tiek atstāts novārtā. Tas pats attiecas uz svētku dienām, brīvlaikiem vai atvaļinājumiem.
Brīvais laiks ir laiks, kad atpūsties. Kad tiek atjaunots līdzsvars starp spriedzi un relaksāciju.
Protams, katrs no mums atpūšas savādāk, vai tas būtu sports, spēles, gulēšana vai satikšanās ar draugiem. Vienmēr ir svarīgi atrast laiku tam, kas patiešām sagādā prieku, kas stiprina tevi un tavu ģimeni, kas ļauj atjaunot izsīkušās spēka rezerves.
Sensora pārslodze, pārāk maz pārtraukumu un atpūtas, pārāk daudz negatīva stresa – tas viss tevi var izsit no iekšēja līdzsvara. Sekas bieži tam ir bezmiegs, dažādas ķermeniskas sūdzības, slimības vai pat nelaimes gadījumi.
Nu jau ir arī pētījumos pierādīts – ja vēlies palikt vesela, rūpējies par līdzsvaru starp abiem spriedzes un relaksācijas poliem savā ikdienas rutīnā. Pārejai no viena otrā būtu jābūt ritmiskai un regulārai, kā tas ir šūpojoties šūpolēs – uz priekšu un atpakaļ un atkal uz priekšu un atpakaļ…
Kā tu šūpojies savā personīgajā dzīves ritmā starp spriedzi un atpūtu?
Ja tēma “Mammas un toksiskas attiecības” ir aktuāla arī Tev, pievienojies Laimīgo Mammu Skolā!
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
