Vēstījums, kādu bērnam nodod “laba mamma”

Droši vien tas nebūs pārsteigums, ja apgalvošu, ka no tā, kā mamma reaģē uz sava bērna vajadzībām, bērns izdara secinājumu, cik svarīgs viņš viņai ir. No šī savukārt veidojas bērna pašvērtējuma pamati, kā arī tas, kādu partneri vēlāk dzīvē viņš sev izvēlēsies. 

Vai mamma aprūpē bērnu labprāt un ar prieku vai arī to uztver kā pienākumu un smagu nastu? Vai viņas pieskārieni ir maigi vai arī viņa to dara tehniski un vēsi? Ko saka viņas acis? Ko pauž viņas sejas vaibsti? Kādas darbības viņa veic un kādus lēmumus pieņem? Tie visi ir mammas komunikācijas elementi, kas veido viņas attiecības ar bērnu. Un no šīm darbībām bērns saņem arī svarīgus vēstījumus par sevi. 

Šajā rakstā uzzini, kādi ir deviņi “labas mammas” pamatvēstījumi:

1. Es priecājos, ka tu esi – šis ir viens no pirmajiem un svarīgākajiem vēstījumiem, kādu bērns saņem. Pastāv uzskats, ka šī sajūta, ka bērns ir gribēts, rodas jau, viņam atrodoties mātes dzemdē. Bet, protams, arī dzīves laikā bērns piedzīvo dažādas situācijas, kurās jūtas vai nu gribēts vai savukārt negribēts. Ja bērns bieži jūtas gribēts un retāk kā negribēts, tad tas savā starpā izlīdzsvarojas. Svarīga ir proporcija, cik bieži bērns piedzīvo vienu vai otru sajūtu attiecībās. Vēstījums “es priecājos, ka tu esi” veicina to, ka bērns pats priecājas par to, ka viņš ir. Un tas savukārt ietekmē arī bērna labsajūtu un to, kā viņš jūtas savā ķermenī un savā dzīvē kopumā.
2. Es tevi redzu – šādu vēstījumu mamma pauž caur iejūtīgu, situācijai atbilstošu un savlaicīgu reaģēšanu uz bērna izpausmēm un vajadzībām. Viņa, piemēram, zina, kas viņas bērnam patīk un kas īsti neiet pie sirds. Viņa zina, kas bērnu interesē un kā viņš jūtas noteiktās situācijās. Tikt saredzētam nozīmē tikt atzītam ar visu savu būtību. Svarīgi, ka mamma redz tieši šo bērnu, lai kādas ir viņa uzvedības izpausmes, temperamenta iezīmes, talanti un idejas par dzīvi, nevis viņa “redz” to, kāds šis bērns nav un par kādu viņa gribētu, lai viņš kļūst.
3. Tu man esi ļoti īpašs – šo vēstījumu bieži nodod klusējot, un tas nozīmē, ka bērns ir atzīts un pieņemts. Līdzīgi kā iepriekšējiem vēstījumiem, arī šeit ir svarīgi, lai bērns jūtas atzīts ar visu savu būtību. Lai viņš šo atzinību nesaistītu ar virspusējām, ārišķīgām īpašībām vai asociācijām. 
4. Es tevi cienu – šo vēstījumu māte pauž caur to, ka atbalsta bērna unikalitāti, ka necenšas par katru cenu kontrolēt bērnu, tomēr vienlaikus uzņemas atbildību par bērna drošību atbilstoši viņa vecumam. Mamma pieņem to, kam bērns dod priekšroku un kādus lēmumus viņš pieņem, un arī ar savu komunikāciju parāda, ka novērtē tās īpašības, kas piemīt viņas bērnam. Bērni, kuri jūtas patiesi cienīti un mīlēti, saņem atļauju atklāt savu unikālo es un to izdzīvot, nevis atspoguļo savus vecākus (vai vienu no vecākiem) un neseko tikai vecāku dotajām vadlīnijām, kā dzīvot.
5. Es tevi mīlu – šo vēstījumu mamma parasti pauž tieši ar šiem trim vārdiem, taču, lai tie izklausītos sirsnīgi un autentiski, tiem ir jāpiešķir nozīme. Daudzi bērni šos vārdus dzird vairākas reizes dienā. Citi tos nesaņem visas dzīves laikā. Būtiski ir, lai tie netiktu teikti, mēģinot manipulēt ar bērnu. Mīlestību ikdienā brīnišķīgi var izrādīt neverbāli – ar pieskārieniem, balss toni, acu skatienu un sejas izteiksmi, ķermeņa valodu un uzmanības veltīšanu. Ja bērnam tiek nodrošināta droša vide un tiek noteiktas kādas robežas un noteikumi, arī tā tiek izrādīta mīlestība.
6. Man ir svarīgas tavas vajadzības. Tu vienmēr vari vērsties pie manis pēc palīdzības – šis vēstījums pauž to, ka bērnam ir īpašs statuss mammas dzīvē. Mamma nepauž, ka rūpējas par bērnu tāpēc, ka “tā vienkārši vajag” vai tad, “ja man tam būs laiks”, bet gan tāpēc, ka viņai bērna pamatvajadzības atrodas pašā augšā viņas prioritāšu sarakstā. Tā viņa nodod bērnam vēstījumu, ka viņas sniegtā uzmanība ir balstīta patiesā mīlestībā un rūpēs. Otra vēstījuma daļa “tu vienmēr vari vērsties pie manis pēc palīdzības” dod bērnam atļauju saņemt palīdzību. Viņš notic, ka nav jāslēpj savas vajadzības vai jācenšas ar visu tikt galā pašam.
7. Es esmu tev pieejama. Es veltu tev laiku – tu vari ar mani rēķināties, es nepazudīšu no tavas dzīves… Bieži vien šis vēstījums attiecas uz konkrētām vajadzībām, bet vispārīgi tas nozīmē: “Esmu nemainīgs lielums tavā dzīvē.” Tādējādi tiek veicinātas brīvas un uzticamas attiecības. Otra vēstījuma daļa “es veltu tev laiku” atspoguļo atsaucību, prioritātes un atzinību. Diemžēl liela daļa bērnu jūtas tā, ka viņu vecākiem nav laika priekš viņiem.
8. Es tevi sargāju – es tevi aizsargāšu, es nepieļaušu, ka tevi sāpina vai (nevajadzīgi) pārslogo. Drošības sajūta ir ārkārtīgi svarīga, lai bērns varētu mierīgi atklāt pasauli. Bez drošības sajūtas bērns nav īsti gatavs atstāt ligzdu. Ja bērns nesaņem aizsardzību no savas primārās piesaistes personas, viņam neatliek nekas cits kā palikt aizsegā un attīstīt aizsardzības mehānismus. 
9. Pie manis tu vari nomierināties – šis vēstījums nes sev līdz vairākas ziņas. Pirmkārt, tas norāda uz aizsargātu telpu. Ja pastāvīgi ir sevi jāsargā, tad ir grūti norimt un atslābt. Otrkārt, pieejamība un pieņemšana. Varu paļauties, ka mamma būs man pieejama, kad man vajadzēs saņemt viņas mierinājumu. “Pie manis tu vari justies kā mājās.” Visi cilvēki ilgojas pēc vietas, kurā justies neierobežotiem un kurā būt sev pašiem, kur nav jātēlo kāda noteikta loma, kur citu klatbūtnē justies bezrūpīgi un mierīgi. 

Kas notiek, ja bērns nesaņem “labās mammas” vēstījumus?

Ja bērns nesaņem šos pozitīvos vēstījumus, tas viņā rada tukšuma vai nepilnības sajūtu. Tam ir tālākejošas sekas, dažas no tām uzskaitīšu šeit:

1. Es priecājos, ka tu esi – ja bērns nejūtas gaidīts vai gribēts, viņš, iespējams, izsecina, ka varbūt būtu labāk, ja viņa vispār nebūtu… Šī sajūta var novest pie pārmērīgas baiļu sajūtas, ka viņu pametīs. Bērnam trūkst stabils pamats.
2. Es tevi redzu – ja mamma tā īsti neierauga vai nepazīst savu bērnu, viņas reakcija nav tik efektīva. Viņa var, piemēram, censties palīdzēt savam bērnam atrast īsto dzīves virzienu, taču dara to no nepareizā izejas punkta. Ja bērns pastāvīgi netiek ņemts vērā, tas var radīt sajūtu, ka viņš ir neredzams un savā ziņā nevar justies drošs, vai viņš vispār eksistē. Šī nerealitātes sajūta var būt ļoti smalka un neapzināta, bet tā var būt arī spēcīga un mulsinoša. 
3. Tu man esi ļoti īpašs – ja trūkst šīs sajūtas, bērns nejūtas mīlēts tāds, kāds ir. Iespējams, viņš domā, ka mamma viņu vairāk mīlētu, ja viņš būtu citādāks.
4. Es tevi cienu – ja bērns uzskata, ka viņa spējas, robežas un vēlmes netiek respektētas, viņš arī pats neiemācās tās ņemt vērā. Rodas mazvērtības un kauna sajūta vai arī netiek izmantots viņa patiesais potenciāls. Tādējādi bērns cenšas tikai darīt citiem pa prātam, tā vietā, lai iestātos par sevi.
5. Es tevi mīlu – ja netiek saņemts pietiekami daudz mīlestības, bērns, iespējams, secina, ka viņš nav mīlams tāds, kāds viņš ir. Tā rezultātā viņš slēpj savu īsto būtību cerībā, ka citi viņu varbūt vairāk mīlēs tad, ja viņš atbildīs viņu gaidām.
6. Man ir svarīgas tavas vajadzības. Tu vienmēr vari vērsties pie manis pēc palīdzības – ja bērns nesajūt, ka mamma vēlas apmierināt viņa vajadzības, viņā, iespējams, nostiprinās pārliecība, ka viņa vajadzības ir apkaunojošas vai kā nasta, tāpēc viņam tās labāk nejust.
7. Es esmu tev pieejama. Es veltu tev laiku – ja trūkst šīs pārliecības, bērns jūtas vientuļš un pamests. Izveidojas pārliecība, ka pašam ar visu jātiek galā.
8. Es tevi sargāju – bez drošības sajūtas bērns jūtas dzīves pārņemts un viņā rodas pārliecība, ka pasaule ir bīstama.
9. Pie manis tu vari nomierināties – ja māte nerada tādu vidi, kurā bērns var būt viņš pats, iztrūkst kāds ļoti būtisks attiecību aspekts. Tad bērns mammas klātbūtnē izturas piesardzīgi, pielāgojas un tā īsti nekad nejūtas pie viņas kā mājās.

Atceries, ka katra mamma dara labāko, ko spēj, ņemot vērā to dzīves situāciju, kādā viņa atrodas un tos resursus, kādi viņai pieejami. Tomēr reizēm nepietiek, ja šo zinām, jo mammas mīlestības trūkums var sāpēt visu dzīvi. Lai palīdzētu sev, ir vērts pašķetināt, kādas tad īsti ir bijušas tavas attiecības ar tavu mammu, un, kā sev palīdzēt, kad esi jau pieaugusi.

Raksta autore Vita Kalniņa.

Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.