Spēks ir meklējams mierā. Bet kā lai tam piekļūst, kad esi satraukuma pārņemta?
Spēks ir meklējams mierā. Bet kā lai tam piekļūst, kad esi satraukuma pārņemta? Brīžos, kad pārņem uztraukums un kad šķiet grūti savaldīt spēcīgas emocijas, tev noteikti ne reizi vien ir teikts “Beidz stresot!” vai “Atslābsti taču!”. Vai tev tas toreiz palīdzēja? Vai arī gluži pretēji – tu sajuties vēl bezspēcīgāka vai pat dusmīgāka?
Īstenībā nav iespējams tā vienkārši kā uz burvju mājiena beigt stresot. Tas nedarbojas. Tam, ka tava nervu sistēma stresa pilnā brīdī reaģē ar kairinājumu ir iemesls. Tā gluži vienkārši dara savu darbu. Vienalga vai reālu vai tikai iztēlotu briesmu gadījumā, mūsu nervu sistēma reaģē un liek mums rīkoties. Lai liktu tai saprast, ka šis varbūt nemaz nav reālu briesmu brīdis, kad kaut kā būtu jārīkojas, ir nepieciešams atjaunot drošības izjūtu.
Mērķis nav atslābināšanās, bet gan pašregulācija.
Ar pašregulāciju jāsaprot brīdis, kad piedzīvotā stresa palaišana notiek it kā pati no sevis, tiklīdz nervu sistēmas priekšnosacījumi ir izpildīti.
Brīdī, kad reālās vai tikai iztēlotās briesmas ir garām, autonomā nervu sistēma secina – draudu vairs nav. Nervu sistēmai vairs nav jābūt gatavai cīnīties, bēgt vai aizsargāt, un var iestāties atslābums. Kad nav vairs nepieciešamības ilgāk palikt modram un koncentrēties uz potenciāliem briesmu avotiem ārpusē, tā vietā var atkal atgriezties ar uzmanību pie sevis. Stresa līmenim samazinoties, galva kļūst skaidrāka un domas mierīgākas. Notiek tāda kā palaišana un atbrīvošanās.
Spēt sevi regulēt būtībā nozīmē spēt vadīt savu stresa līmeni. To paveikt tev var palīdzēt tavs ķermenis. Kā kompass tas tev informatīvi rāda, kad stresa ir par daudz vai arī kad tas ir “zaļajā zonā”. Tāpat ķermenis arī parāda, kad tas ir atslābis, un tu vari sekot līdzi tam, kā notiek šis atslābšanas process. Šis gan lielai daļa cilvēku nav tik viegli sajūtams, tam ir nepieciešams īpašs treniņš – regulāra uzmanīga pievēršanās.
Lai tavs ķermenis varētu tev kalpot par kompasu, tam ir nepieciešama tava uzmanība.
Jo stiprāka saikne tev būs ar tavu ķermeni un tā sajūtām, jo labāk tu spēsi ietekmēt savu stresa līmeni. Tāpēc, cik vien bieži iespējams apzinies sevi un savu ķermeni, nonāc kontaktā ar to.
Kad stresa līmenis ķermenī ir parāk augsts, tas var izpausties grūtībās orientēties telpā, grūtībās būt šeit un tagad vai arī kā apjukuma stāvoklis. Tad, kad palīdzēsi sev nomierināt savas domas, apstāsies un pievērsīsies kādam no saviem iekšējiem resursiem, ja tas ar tevi tai brīdī rezonēs, atbildi varēsi sajust ķermeniski. Kaut kas iekšēji sakustēsies un sāks mainīties. Šī sajūta atgriezīsies pie tevis atkal un atkal. Ļauj ķermenim to sajust!
Katru reizi, kad tev šādā veidā izdodas saskatīt un sajust savus spēka resursus sevī, tava nervu sistēma izveido jaunus neironu savienojumus, jaunus domāšanas un uzvedības modeļus, kas ir uz palikšanu. Katru reizi, kad tev izdodas regulēt savu stresa līmeni, tu pozitīvi ietekmē arī savu domāšanu. Jo mierīgāka tu būsi, jo lēnākas kļūs tavas domas. Šī sajūta ir ļoti atbrīvojoša. Tava uztvere paplašināsies un tu spēsi ieraudzīt iespējas, kuras iepriekš bija ārpus tava redzesloka. Tu spēsi nākotnē saskatīt paļāvību.
*Ja tēma “Kā stiprināt savu nervu sistēmu” arī Tev šobrīd ir aktuāla un vēlies uzzināt praktiskus paņēmienus, kā to izdarīt, pievienojies Laimīgo Mammu Skolai.
Aprīļa tēmas “Kā Mammai stiprināt savu nervu sistēmu” ietvaros Tev būs iespēja piedalīties tiešraidēs vai skatīties nodarbības ierakstā, uzdot savus jautājumus, kā arī izmantot darba lapas, audio meditācijas un citus resursus nervu sistēmas atbalstam. Visām skolas dalībniecēm ir pieejams arī visu iepriekšējo mēnešu tēmu un materiālu arhīvs. Priecāšos par tevi mūsu pulkā!
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
Ja tēma “Mammas un toksiskas attiecības” ir aktuāla arī Tev, pievienojies Laimīgo Mammu Skolā!
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
