- Pārmetumi un negatīvi izteikumi par partneri, kas dominē savstarpējā komunikācijā.
- Tu nestāsti otram par savām vēlmēm, jo sagaidi, ka partneris uzminēs, ko Tu vēlies.
- Ja nejūties pārliecināts par to, kā saprast sava partnera izteikumus, Tu nerunā par to, bet fantazē par to nozīmi un interpretē pa savam.
- Tā vietā, lai runātu par savām jūtām, Tu izmanto “pseidojūtas”, kas netieši kritizē partnera uzvedību. Piemēram – “Es jūtos tik nesaprasta un nesvarīga, kad tu kavē mūsu tikšanās.” Veiksmīgāk būtu teikt – “Es jūtos skumji, kad tu ierodies 20 minūtes vēlāk nekā norunāts, jo man ir svarīga punktualitāte un ka otrs ciena manu laiku.”
- Tu vispārini sava partnera negatīvo uzvedību (vienmēr, nekad, mūžīgi u.c.). Piemēram – “Tu nekad neiznes miskasti.” Tā vietā, lai teiktu – “Tu pēdējo 14 dienu laikā ne reizi neesi iznesis miskasti.”
- Tu nerunā tieši par savām jūtām un emocijām, jo vēlies no tām distancēties. Sakot otram: “Es jūtos…”, Tu parādi, ka uzņemies par savām jūtām atbildību.
Kādu vēl komunikācijas veidu esi novērojusi attiecībās, kas, Tavuprāt, nepavisam tām nepalīdz?