Pieļauju, ka noteikti zini, ka katrā no mums dzīvo iekšējais kritiķis – viņš, visticamāk, eksistē arī tavā galvā, un tur viņš arī nosaka to, kāds būs tavs iekšējais dialogs pašam ar sevi.
Visbiežāk viņš tevi ar savām aktivitātēm apmelo un dažādos veidos nodara tev pāri. Iekšējo kritiķi baro gan bērnībā saņemtie aizrādījumi, gan tas, kādā vidē atrodies šodien un kā tā tevi ietekmē. Viss negatīvais, ko citi raida tavā virzienā, attīsta tevī pārliecības, kuras pēc tam strādā tava iekšējā kritiķa pusē un it kā apstiprina to, ko viņš par tevi apgalvo.
Iekšējā kritiķa uzdevums ir atgādināt tev pagātnes kļūdas, it kā jau ar mērķi tevi pasargāt. Taču, vai patiešām tas palīdz? Parasti jo vairāk dzirdam par sevi kaut ko, kas apšauba mūsu spējas un vērtību, tas nevis palīdz mainīties, kļūstot spējīgākam, bet gan vājina pašvērtējumu. Tieši pozitīvs iedrošinājums ir tas, kas mūs motivē, ja vēlamies kļūt par sevis labāko versiju.
Lai stiprinātu sevi, ir jātiek galā ar iekšējo kritiķi, un lai to izdarītu, tev viņš vispirms ir jāidentificē. Pajautā sev – vai balss, kas ar tevi iekšēji runā, ir labvēlīga un draudzīga? Nē? Tad tu drīksti neņemt vērā viņas norādījumus un pārveidot viņas teikto, kā tev labpatīk. Tā tu varēsi iegūt pavisam citu perspektīvu un mainīt savas pārliecības.
Pajautā sev – vai balss, kas ar tevi iekšēji runā, ir labvēlīga un draudzīga?
Tu esi pelnījis, lai ar tevi runā laipna iekšējā balss. Visas citas balsis droši vari ignorēt, jo viņām, acīmredzot, nav nekā spēcinoša priekš tevis. Esi draudzīgs un mīlošs pats pret sevi, jo kopā ar sevi tu pavadi katru savu dzīves minūti!
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
