Bērni nav parādā saviem vecākiem. Jo īpaši, ja tas, ko paši saņēma no saviem vecākiem bērnībā, nebija tas, ko bija pelnījuši saņemt no cilvēkiem, kam bija uzticēts viņus aprūpēt un mīlēt.
Dabiska vēlme izrādīt saviem vecākiem pateicību un rūpes balstās attiecībās, kas gadu laikā veidojušās abpusējā cieņā un mīlestībā. Tā ir realitāte, ka ne visās vecāku un bērnu attiecībās patiesa mīlestība ir spējusi uzplaukt un saglabāties un tam ir dažādi iemesli. Ja vienīgā motivācija uzturēt kontaktu ar vecākiem ir vainas sajūta, ko šķiet grūti izturēt tad, ja atsaki un velc robežas, te nav runa par mīlestību.
Daudzās labi funkcionējošās ģimenēs veselīgas došanas un ņemšanas attiecības attīstās dabiski. Šādās ģimenēs pieaugušie bērni izjūt vēlmi atdarīt saviem vecākiem par visu to labo, ko ir saņēmuši. Šī vēlme attīstās tāpēc, ka ģimenē ir veidojušās attiecības, kas balstās abpusējā mīlestībā un cieņā. Tomēr tā tas nav visās ģimenēs.
Savā praksē un visur apkārt sastopu neskaitāmi daudz cilvēku, kas ģimenē no vecākiem ir piedzīvojuši dažāda veida vardarbību – fizisku, emocionālu vai seksuālu. Manuprāt, joprojām vissarežģītāk ir ar emocionālās vardarbības sadaļu, jo daudzi nesaprot, ka tajā ietilpst tādas lietas kā, piemēram, pamešana novārtā, vecāku gaidu piepildīšana un vecumam neatbilstošas atbildības uzlikšana.
Jā, bija citi laiki, uz daudz ko skatījās citādāk un arī iespējas saņemt palīdzību bija ierobežotas. Tomēr, ja tas, kas tas bija patiesībā, nekad netiek nosaukts vārdā, ja vecāki nepauž savu nožēlu par to, tā vietā no bērniem pieprasot pateicību, regulāru kontaktu, dažādas rūpes, tas kļūst par smagu nastu šiem pieaugušajiem bērniem, turpinot viņus sāpināt pat visa mūža garumā.
Protams, bieži bērni jūtas pateicīgi saviem vecākiem par mīlestību, atbalstu un rūpēm. Tomēr tās nav parādsaistības mūža garumā, ja vienīgā viņu motivācija ir mokoša vainas sajūta un bailes iestāties par sevi, bailes vilkt robežas un atteikties uzturēt šādas vienpusējas attiecības.
Dažas lietas, kuras bērni nav parādā saviem vecākiem:
- dzīvot tā, kā vecāki to priekš viņiem iztēlojas
- sasniegumus
- paklausību
- mazbērnus
- piedošanu
- dzīvošanu kopā
- regulāru kontaktu
- beznosacījuma piekrišanu
- strādāšanu vecāku mājās un dārzā
- ģimenes noslēpumu glabāšanu
