Paaugstināts stress ikdienā. Vai tiešām pietiek tikai ar izgulēšanos, sportošanu, pareizu uzturu un hobija atrašanu?
Bieži iemeslu dažādiem paaugstināta stresa simptomiem meklējam šodienā, taču liela daļa no tiem, iespējams, ir saistīti ar attīstības traumu. Kā tā izpaužas?
- Pārsvarā paaugstināts stresa līmenis, kas saglabājas ilgāku laiku, un ir sajūta, ka Tu nekur īsti nevari justies droši.
- Grūtības regulēt savas emocijas, pastāvīgas šaubas par savu vērtību, grūtības uzticēties, sajūta, ka esi nepareizs vai neīstajā vietā.
- Atšķirībā no šoka traumas, attīstības trauma sniedzas dziļāk personībā, to arī bieži vien ir grūtāk noteikt, jo tā tiek iegūta jau ļoti agri bērnībā.
- Bieži vien attīstības trauma atklājas kā dažādu mazāku simptomu kopums un uzreiz nevaram nemaz iedomāties, ka tā īstenībā ir trauma.
Tava nervu sistēma, piedzīvojot traumu, izveido aizsargstratēģijas, lai tā arī turpmāk spētu ikdienā funkcionēt.
Aizsardzības stratēģijas darbojas kā plāksteris, ko mēs uzliekam, kad apkārt viss liekas nedrošs. Trauma un no tās izrietošie simptomi var būt ļoti daudzpusīgi. Nav divu vienādu traumu. Tādēļ ir tik ļoti svarīgi katra cilvēka pieredzi aplūkot individuāli.
Iespējamie iemesli, kas var veidot attīstības traumu, piemēram, var būt vecāku empātijas trūkums un klātbūtnes trūkums pirmajos dzīves gados, kritizēšana, noraidīšana, salīdzināšana kā pašvērtējuma pazemināšana, traumējošas pieredzes, kas radušās jau dzemdību laikā.
Aizsardzības stratēģijas ir reakcijas, uzvedības modeļi, kas izpaužas kā simptoms pēc traumas (aiz tām ir apslēpts mērķis nodrošināt izdzīvošanu).
Kā bērni mēs esam atkarīgi no savu vecāku aprūpes un piesaistes. Bez tā visa nebūtu iespējama mūsu izdzīvošana. Laika gaitā mēs pielāgojam savu uzvedību, lai mūsu psiholoģiskās pamatvajadzības tiktu apmierinātas.
- Neuzticēšanās un izolēšanās no sabiedrības (“Vai es tiešām varu uzticēties citiem vai arī mani atkal sāpinās?”).
- Kontrole un perfekcionisms (“Kurš mani atbalstīs, ja es ļaušos atslābumam un kaut kas notiks?”).
- Atkarība, piemēram, ēšanas traucējumi (“Vai es tiešām varu uzticēties un atklāt, kā patiesībā jūtos?”).
Vai atpazīsti kādu no šīm aizsardzības stratēģijām? Vairāk par to, ko iesākt ar senajiem ievainojumiem, februārī stāstīšu Laimīgajā skolā. Gaidīšu Tevi!
