Attiecības ar ķermeni, protams, izpaužas gan tajā, kā es to pabaroju, nomazgāju, izvingrinu un apģērbju, gan arī tajā, kā es to sasprindzinu, lai kaut ko paveiktu, un pēc tam atslābinu, lai ļautu tam atjaunoties un nonākt atkal līdzsvarā. Attiecības ar ķermeni noteikti ir arī ieklausīšanās tā vajadzībās, un, ja kaut kas no tām palaists garām, tad ieklausīšanās arī kādos simptomos, kas aicina atjaunot līdzsvaru. Cik bieži tava atbilde uz ķermeņa sāpēm ir pretsāpju tablete un cik bieži tā ir padzeršanās, paēšana, atpūta vai vēl kas cits?
Kad saviem klientiem pēc kāda viņu emocionāla stāsta jautāju: ”Ko tu jūti savā ķermenī?”, nereti seko liela pauze, apjukums un stāsta turpinājums, it kā mans jautājums nebūtu dzirdēts. Tas tiešām nav viegli lielās emocijās atpazīt arī emociju ķermeniskās izpausmes, ja neesam to trenējuši un pievērsuši tam uzmanību gadiem.
Viena no lietām, ko ilgstoši ignorējam ir ķermeņa saspringums, un bieži esam pat aizmirsuši, kā tad īsti jūtas atslābis ķermenis.
Viena no lietām, ko ilgstoši ignorējam ir ķermeņa saspringums, un bieži esam pat aizmirsuši, kā tad īsti jūtas atslābis ķermenis. Tomēr ilgtermiņā ir ārkārtīgi būtiski ievērot līdzsvaru starp spriedzi un atpūtu, lai ikdienā labāk vadītu savu stresu. Iespējams, ja tu strādā aktīvu darbu ar cilvēkiem, tad, visticamāk, spēj labāk atpūsties klusumā. Savukārt, ja visu dienu sēdi pie ekrāna, visticamāk, labāk atpūties kustībā.
Bet kur rast laiku tik nepieciešamajai relaksācijai, ja tavs laika plāns ir pārpildīts? Un kā tieši to darīt, jo bieži liekas, ka ieteikumi ir pārāk primitīvi un muļķīgi? Diemžēl, izjūtot augstu stresu, daudzas populāras atslābināšanās metodes nemaz nestrādā. Jo stress ķermenī rada briesmu sajūtu, kas atņem enerģiju, ko varētu izmantot, lai ieviestu kādas pārmaiņas. Visa uzmanība un enerģija tiek veltīta tam, lai tiktu galā ar briesmām. Tāpēc ir ļoti svarīgi atgūt sevī drošības sajūtu un nosargāt savu iekšējo drošības zonu, apzinoties arī, cik tiešām tas viss ir briesmīgi?
Lai atgūtu šo iekšējo drošības izjūtu, ir uz mirkli jāpierimst un jāsajūt, kurā vietā savā ķermenī tu jūti drošību. Tāpat vari sākt praktizēt kādu no apzinātības metodēm.
Ir ieteicams izvēlēties vienu vai divas metodes, kas tev der, un tad tās regulāri praktizēt, pieņemot, ka pārmaiņas nepiedzīvosi uzreiz. Tās var nākt pamazām un pakāpeniski. Lai nostiprinātu jaunu apņemšanos, bieži efektīvi ir to sasaistīt ar kādu senāku un stabilu ieradumu:
- Ja no rīta dzer tēju vai kafiju, vari pildīt elpošanas vingrinājumus, kamēr vārās ūdens.
- Ja vakarā ej dušā, vari pēc mazgāšanās lēnām un apzināti ieziest savu ķermeni ar krēmu un izvingrināt saspringto kaklu.
- Dažiem palīdz tas, ka viņiem darba laikā ir uzstādīts modinātājpulkstenis, kurš zvana ik pēc divām stundām un tādējādi atgādina, ka ir laiks veikt kādu īsu relaksēšanās rituālu.
- Vari pirms miega atslābināt visus muskuļus un izstaipīties. Daudziem tas palīdz labāk aizmigt un izgulēties, kā arī mazina sāpes un diskomfortu ķermenī.
- Ja zini, ka nākamā diena būs saspringtāka, vari jau no paša rīta nedaudz pavingrot. Iztaisno krūtis un muguru, izstiepies visā garumā, dziļi ieelpo un izelpo, un beigās vari arī uzsmaidīt pati sev spogulī. Tā tu būsi atslābinājusies un varēsi doties dienas gaitās ar daudz lielāku pārliecību, kā arī miera un drošības sajūtu.
- Ieej dušā, kāp ar kājām pa biroja kāpnēm, izdzer tasi kafijas, apzināti izbaudi brīdi, kamēr sēdi mašīnā un nomainās sarkanā gaisma luksoforā pa ceļam uz mājām. Visu šo tu vari izbaudīt apzināti, pieslēdzot visas savas maņas.
- Vari uzdot sev kādu no šiem jautājumiem: “Ko es šajā brīdī redzu, dzirdu, saožu, sagaršoju un sajūtu? Kā jūtas mans ķermenis? Kādā pozā šobrīd atrodas mans ķermenis? Cik ātra vai lēna, sekla vai dziļa ir mana elpa?” Ar laiku ievērosi, ka, šo praktizējot, varēsi savā ikdienā daudz intensīvāk un biežāk izbaudīt dienas skaistos mirkļus.
Raksta autore Vita Kalniņa.
Pārpublicēt bez Vitas Kalniņas rakstveida piekrišanas aizliegts.
